Igaunija un Luksemburga noslēdz līgumu par atjaunojamās enerģijas virsmērķa statistikas iegādi

Igaunija saņems 10,5 miljonus eiro, tos novirzīs atjaunojamās enerģijas atbalsta kompensēšanai

Saskaņā ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas sniegto informāciju, Igaunija un Luksemburga šī gada 7. novembrī ir noslēgušas līgumu par Igaunijas atjaunojamās enerģijas 2020. gadā sasniedzamā mērķa pārprodukcijas pārdošanu Luksemburgai par 10,5 miljoniem eiro. Luksemburga iegādāsies Igaunijas atjaunojamās enerģijas virsmērķa daļu par 2018. – 2020. gadiem. Nedēļu iepriekš Luksemburga līdzīgu līgumu noslēdza arī ar Lietuvu.

Saņemtos līdzekļus Igaunija ieskaitīs valsts budžetā un tie tiks nodoti elektroenerģijas sistēmas operatora rīcībā, kas tos izmantos atjaunojamās enerģijas atbalsta subsīdiju kompensēšanai.

“Kamēr Lietuva un tagad arī Igaunija veiksmīgi izmanto Eiropas Savienības (ES) regulējuma iespējas, lai gūtu papildu ienākumus, Latvijā joprojām nav pieņemti normatīvie akti, kas ļautu šo mehānismu izmantot. Pēc mūsu aplēsēm, Latvija līdzīgos darījumos, pārdodot saražotās atjaunojamās enerģijas pārprodukcijas statistiku, varētu iegūt no 8 līdz 16 miljoniem eiro. Līdzīgi, kā to dara Igaunija, Latvija varētu šos līdzekļus novirzīt OIK maksājumu samazināšanai. Uzskatām, ka šāds regulējums Latvijā ir jāpieņem bez kavēšanās,” saka Kristaps Stepanovs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK („Direktīva”) noteic obligātos mērķus no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvara sasniegšanai kopējās elektroenerģijas bruto gala patēriņā. Latvijai 2020. gadā šis īpatsvars ir jānodrošina 40 % apmērā. Vienlaikus atbilstoši indikatīvajai līknei Latvijai ir noteikti arī četri starpposma mērķi, kurus ir nepieciešams izpildīt: 2011. / 2012. gadā – 34,08 %, 2013. / 2014. gadā – 34,82 %, 2015. / 2016. gadā – 35,93 %, 2017. / 2018. gadā – 37,41 %.

Šī direktīva pieļauj iespēju ne tikai pārdot to enerģijas daļu, kas pārsniedz 2020. gadā konkrētajai valstij sasniedzamo mērķi, bet arī pārdalīt to saražotās enerģijas daudzumu, ko dalībvalsts pārsniedz ceļā uz 2020. gada mērķu izpildi, atbilstoši indikatīvajai starpposmu līknei. Šis ir Latvijas gadījums, proti, Latvija pārsniedz starpposmu mērķus un varētu šo pārprodukcijas statistiku pilnīgi vai daļēji pārdot citām ES dalībvalstīm, kas paredz, ka tās sev izvirzītos atjaunojamās enerģijas mērķus 2020. gadā nesasniegs.

“Šobrīd ES ir 11 valstis, kas tām noteiktos atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķus 2020. gadā varētu nesasniegt, piemēram, bez jau minētās Luksemburgas tās ir Nīderlande, Belģija, Francija, Malta, Apvienotā Karaliste un citas. Jāņem vērā, ka šo valstu loks nav neierobežots un šīs valstis rīkosies, lai savus mērķus sasniegtu, kā to šobrīd jau dara Luksemburga. Pastāv pamatoti draudi, ka, turpinot vilcināties, Latvija var nokavēt iespēju pārdot šīm valstīm savu pārprodukcijas statistiku,” turpina Kristaps Stepanovs.